Kāpēc projektā nepieciešams biznesa analītiķis?

Biznesa analītiķa darbs projektā ir ļoti svarīgs, turklāt klients to bieži vien nepamana vai arī negrib pamanīt. Tas ir tāpēc, ka, salīdzinot, piemēram, ar programmētāju, kad rezultātā klients saņem produktu, ar kuru var darboties, analītiķa darbs paliek fonā. Tāpēc mēģināsim šajā procesā nedaudz iedziļināties un saprast tā nianses.

Kas ir analītiķis?

Analītiķis ir speciālists, kurš izstrādātāja uzņēmumā projektā aizstāv klienta intereses. Viens no svarīgākajiem momentiem ir tas, ka speciālists no pakalpojuma piegādātāja komandas cieši sadarbojas ar klientu un pat apmeklē biznesu klātienē, piemēram, ražotni, kas palīdz labāk izprast darba procesus, kurus projekta beigās ir izaicinājums atrisināt. Tas ļauj iedziļināties specifiskās niansēs un precīzāk definēt prasības. Pamatā klients specializējas savā nozarē un nepārzina IT sfēras nianses, līdz ar to analītiķis ir tas, kurš formulē prasības, kas ir viennozīmīgas un nepārprotamas gan programmētājiem, gan klientam, tādējādi panākot vienotu risinājuma redzējumu.

Kādi ir analītiķa darba rezultāti?

Galvenie darba rezultāti:

  • Organizētas, skaidras un nepārprotamas prasības, kas tiek aprakstītas un pievienotas reģistram, kuru izmanto izstrādes komanda un klients.

  • Sagatavota dokumentācija, kas ļauj klientam operatīvi veikt precizējumus vai prasību maiņu, negaidot izstrādāto risinājumu no programmētājiem. Tas palīdz definēt atbilstošu uzdevuma aprakstu, kurā tiek piedāvāti dažādi varianti vienas funkcionalitātes izstrādei, uzskaitot katra varianta priekšrocības un trūkumus, tā palīdzot klientam pieņemt izdevīgāku lēmumu.

Kādā veidā biznesa analītiķis palīdz klientam pieņemt lēmumu?

Kā iepriekš minējām, analītiķis projektā piedalās ar redzējumu no klienta puses, palīdzot klientam izskaidrot tehnisko daļu viņam saprotamā valodā. Ieviešot kādu noteiktu funkcionalitāti, parādās dažādas iespējas, kā to var realizēt. Līdz ar to klientam tiek sagatavota dokumentācija, kurā uzskaitīti katra varianta plusi un mīnusi, ļaujot klientam izvēlēties sev piemērotāko risinājumu.

Apskatīsim piemēru ar šādu gadījumu. Klienta e-veikalam nepieciešama apmaksas sistēma. Pircējs, iegādājoties preci, veic apmaksu. Mūsu analītiķis sagatavo dokumentu, kurā apraksta variantus, kādā veidā to var realizēt:

1. Tiešsaistes savienojums ar banku. 

Pluss Mīnuss
Uzticamība – pircējam atveras jau zināmā savas tiešsaistes bankas saskarne.
Izmaksas – katrai atbalstāmai bankai jāveido savs savienojums, par kuru klientam visdrīzāk būs jāmaksā abonēšanas maksa.

2. Ārēja apmaksas sistēma – maksājumu karte, Paypal vai jebkura cita sistēma pēc klienta vēlmēm.

PlussMīnuss
Vienkāršība un lēta integrācija – bieži jau ir iekļauta izstrādājamajā risinājumā un nepieciešams vien ievadīt klienta konta autorizācijas datus.
Komisija par maksājumiem var būt augstāka, nekā alternatīvajām sistēmām.
Pietiek ar vienu šādu sistēmu, lai saņemtu maksājumus no vairākām bankām.

3. Hibrīda risinājums – gan bankas tiešsaistes pieslēgšanās, gan ārējā apmaksas sistēma.

PlussMīnuss
Apmaksas iespēju daudzums.
Sarežģītāka realizācija.
Uzticamība.
Ieviešanas izmaksas ir jārēķina katrai sistēmai atsevišķi.
Novērsta varbūtība, ka klients nevarēs apmaksāt pasūtījumu un atteiksies no pirkuma.
Abonēšanas izmaksas vairākām sistēmām summējas.

4. CSV izraksta importēšana no grāmatvedības sistēmas, lai atjaunotu pasūtījumu apmaksas stāvokļus.

PlussMīnuss
Vienkārši, ātri un lēti realizējams.
Neparedz iespēju apmaksāt pirkumu uzreiz un saņemt par to apliecinājumu.

Apmeklētāji būs spiesti veikt apmaksu savā internetbankā (t.i., jāpamet e-veikals) vai arī kurjeram piegādes brīdī.

Apmeklētājam būs jāsagaida apmaksas apliecinājums – ja tas notiks ārpus darba laika, tad tikai nākamajā darba dienā.

E-veikala vadītājam nav rēķinu un apmaksu statistikas reāllaikā, bet tikai ar nobīdi.
 
Kā redzam, lēmuma pieņemšana kļūst vienkāršāka, jo mēs apzināmies, kādu rezultātu vēlamies sasniegt, kāds būs nepieciešamais laiks realizācijai un kādas būs izmaksas.

Kādā projekta posmā jāiesaistās analītiķim?

Pēc būtības biznesa analītiķim projektā jāiesaistās, pirms to dara programmētājs. Turklāt vēlams veikt priekšizpēti. Tā ir nepieciešama, lai klients, pirms pilnībā ienirt projektā un tērēt milzīgas naudas summas, saprastu, ko viņš grib un ko viņam var piedāvāt. Parasti tas palīdz pašam klientam labāk izprast savas vajadzības, un, iespējams, sākuma posmos atteikties no mazsvarīgām lietām, prioritāri fokusējoties uz tām, kas nesīs lielāku ieguvumu uzreiz.

Kādā veidā tiek organizēts darbs?

Analītiķa iesaiste ir atkarīga no projekta. Ar klientu tiek organizētas tikšanās, kurās tiek izzinātas prasības realizējamajam projektam. Analītiķa dalība nav paredzēta katrā tikšanās reizē. Tiklīdz tiek uzzinātas klienta vēlmes, analītiķis var sākt priekšizpēti. Nav iespējams sniegt klientam konkrētus termiņus un izmaksas, neveicot priekšizpēti. Gadījumos, kad projektu izstrādā pēc Agile metodoloģijas, prasības iespējams mainīt izstrādes laikā, kas ir ērti klientam un noved pie labākas galaprodukta atbilstības vajadzībām.

Priekšizpētes stadijā strādā tikai analītiķis, taču tas nebūt nenozīmē, ka viņš nevar analīzes procesā iesaistīt citus speciālistus, lai uzzinātu funkcionalitātes izstrādāšanas sarežģītību. Pēc tam sākas izstrādes process. Šajā posmā saziņa ar klientu notiek dažādi, izmantojot e-pastu, videokonferences (ZOOM, Teams, kurās piedalās analītiķis un projektu vadītājs, ja nepieciešams, arī programmētājs un testētājs). Svarīgas ir arī tikšanās klātienē, kad prezentējot pēc neverbāliem klienta žestiem var konstatēt, ka viņam ir jautājumi – tas mums ļauj reaģēt un uzzināt klienta vēlmes un iestrādāt tās projektā.

Ar kādiem sarežģījumiem saskaras biznesa analītiķis?

Parasti klienti izprot prasības un to nepieciešamību, izmaksas un ieviešanas laiku. Problēmas rodas tajā, ka parasti klienti vēlas ieviest uzreiz visu sistēmu. Šo nepieciešams izskaidrot ar piemēru. Klienta projekts tiks izstrādāts pēc Agile metodoloģijas un plānotais izpildes termiņš ir 4 mēneši. Projekts tiek sadalīts 3 posmos:

  1. Posms, kas aizņem vienu mēnesi – tiek piegādāta vienkāršākā funkcionalitāte, un klients digitalizē daļu savas uzņēmējdarbības, un šo procesu izpilde kļūs vienkāršāka, ātrāka, caurskatāmāka un efektīvāka.

  2. Posms, kas aizņem divus mēnešus – tiek piegādāta sarežģīta funkcionalitāte, lielākā daļa uzņēmējdarbības ir digitalizēta.

  3. Posms, kas aizņem vienu mēnesi – uzņēmējdarbība tiek pilnībā digitalizēta.

Der pieminēt, ka šādā veidā izstrādes laikā tiek identificētas nepilnības, tās tiek labotas un pilnveidotas izstrādes laikā. Rezultātā tiek iegūta IT sistēma, kas risina aktuālos biznesa izaicinājumus. 

Vai palīdzējām izprast biznesa analītiķa lomu projektā?

 


IT personāla palielināšanas ārpakalpojums: veids, kā sasniegt projekta mērķus